Globālā darbība

ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi

2015. gadā pieņemtais Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķi (ANO SDG) ir universāls aicinājums uz rīcību, lai izbeigtu nabadzību, aizsargātu planētu un uzlabotu ikviena cilvēka dzīvi visur. 17 mērķi ir daļa no 2030 Agenda ilgtspējīgai attīstībai. Šajā darba kārtībā ir noteikts 15 gadu plāns mērķu sasniegšanai. Katram mērķim ir indikatoru kopa. Tie palīdz novērtēt progresu katrā no 193 valstīm, kas piekrita strādāt mērķu sasniegšanai.

IAM informē un virza iniciatīvas veselības un sociālās nevienlīdzības novēršanai globālā, valsts un vietējā līmenī. Tikai viens mērķis (SDG3 Laba veselība un labsajūta) tieši vērsta uz veselību. Tomēr katra IAM mērķis ir risināt veselību noteicošie faktori. Darbības ir vērstas uz tādām globālām problēmām kā nabadzība, nevienlīdzība, klimata pārmaiņas, vides degradācija, miers un taisnīgums. Tāpēc IAM ir noderīgs līdzeklis, lai novērstu nevienlīdzību veselības jomā, kā arī plašākās sociālekonomiskās nevienlīdzības, kas ir to pamatā.

IAM un COVID-19

COVID-19 pandēmija ar dramatisko ietekmi uz veselību, ekonomikas izaugsmi, nodarbinātību un nabadzību var apdraudēt progresu IAM sasniegšanā. Ietekme var būt īpaši jūtama jaunattīstības valstīs. Drošības tīklu un vispārēja veselības pārklājuma trūkums var nozīmēt, ka ir mazāka spēja ārstēt ar vīrusu inficētos cilvēkus un mazināt pandēmijas ekonomisko un sociālo nokrišanu.

Patiesībā COVID-19 pieredze rāda, ka valstis, kuras ir sasniegušas lielāku progresu IAM sasniegšanā, spēja labāk tikt galā ar krīzi. Piemēram, iepriekšējie panākumi tīra ūdens nodrošināšanā (SDG6), graustos dzīvojošo cilvēku skaita samazināšanā (SDG11) un neinfekcijas slimību (SDG3) samazināšanā atvieglo vīrusa inficēšanās risku. Turklāt interneta un viedtālruņu piekļuves (SDG9) palielināšana palīdz iestādēm sazināties ar sabiedrību. Tā rezultātā veiksmīgāk piemēroja pasākumus. Tomēr uzlabotās veselības aprūpes sistēmas (SDG3) un sociālās aizsardzības sistēmas (SDG1 un 8) visvairāk ietekmēja valstu spēju tikt galā ar krīzi.

Raugoties uz priekšu

Nākotnes perspektīvas Ilgtspējīgas attīstības mērķi pēc 2020. gada ir jaukta. Lai gūtu panākumus, valstīm tas ir jādara

• samazināt COVID-19 radītos zaudējumus,
• ātri atgūties no zaudējumiem,
• turēt un turpināt attīstīt pozitīvās izmaiņas, kas ieviestas tās veselības aprūpes, sociālās aizsardzības un pārvaldības sistēmās COVID-19 krīzes laikā,
• uzturēt un atbalstīt pozitīvos ieguvumus, kas gūti ar planētu saistītajos SDG krīzes laikā COVID-19; un
• atjaunot centienus ilgtspējīgai attīstībai.

Pasaules Veselības organizācija

Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana Pasaules Veselības organizācija (PVO)specializētās Apvienoto Nāciju aģentūras mērķis ir panākt labāku veselību visiem un visur. Tas strādā ar 194 dalībvalstīm, sešos reģionos un vairāk nekā 150 birojos visā pasaulē. Zināšanu un atzīšanas dēļ PVO ir svarīgs dalībnieks, informējot un koordinējot globālo rīcību, lai novērstu nevienlīdzību veselības jomā.

1948. gadā PVO definēja veselību kā: pilnīgas fiziskās, garīgās un sociālās labklājības stāvoklis, nevis tikai slimību vai nespēju neesamība. Tas nozīmē pāreju uz holistisku pieeju veselībai. Šī pieeja ņem vērā ne tikai tiešos fiziskās un garīgās sliktās veselības cēloņus, bet arī sociālos, ekonomiskos un vides faktorus, kas ietekmē veselību un labklājību.

PVO Veselības sociālo faktoru departaments

Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana PVO Veselības noteicošo faktoru departaments, kas ir daļa no PVO Globālā biroja, vada PVO centienus risināt sociālos, fiziskos un ekonomiskos apstākļus, kas ietekmē veselību. Tas apkopo un izplata pierādījumus par to, kas darbojas, lai risinātu šos noteicošos faktorus, palīdz spēju veidošanas darbībām un atbalsta darbību.

PVO Veselības sociālo faktoru komisija

PVO komisija par Veselības sociālie faktori kuru mērķis ir atbalstīt valstis un pasaules mēroga veselības partnerus tādu sociālo faktoru novēršanā, kas izraisa sliktu veselību un nevienlīdzību veselības jomā. Tas palielināja izpratni par veselību noteicošajiem faktoriem un nepieciešamību radīt labākus sociālos apstākļus veselībai Komisijas galīgais ziņojums tika piegādāts 2008. gadā.

PVO trīskāršo miljardu mērķi

Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana PVO trīskāršu miljardu mērķi līdz 2023. gadam izvirzīt vērienīgus mērķus miljardiem cilvēku labākai veselībai. Tie darbojas gan kā progresa mērījums, gan kā politikas stratēģija. Mērķi ir vērsti uz vēl vienu miljardu cilvēku:

• gūst labumu no vispārēja veselības pārklājuma
• labāk aizsargāta no ārkārtas situācijām veselības jomā
• labāku veselību un labsajūtu

Trīskāršu miljardu mērķu mērķis ir ievērojami uzlabot veselību, balstoties uz pierādījumiem iejaukšanās, veselības informācijas sistēmu stiprināšana un atbalsts sabiedrības veselības politikai, kurai ir holistiska pieeja veselībai. Šo mērķu mērīšana ir saskaņota ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

Lai uzzinātu par progresu mērķu sasniegšanā, apmeklējiet vietni Trīskāršu miljardu informācijas panelis,

PVO Eiropas Veselības un attīstības investīciju birojs

Zināms arī kā PVO Venēcijas birojs Investīciju birojs veselības un attīstības jomā sniedz valstīm pielāgotu politikas atbalstu, lai izstrādātu, īstenotu un novērtētu daudznozaru politiku veselības un vienlīdzības jomā. Tas ģenerē un izplata zināšanas un palīdz dalībvalstīm, veidojot partnerības un tīklus.

Tās darba programma aptver 3 cieši saistītas jomas:

• Veselības un veselības vienlīdzības sociālie faktori
• Veselīgu iestatījumu tīkli
• Investīciju pieejas veselībai un labklājībai.

Veselības kapitāla stāvokļa ziņojums

PVO Venēcijas birojs vadīja PVO 2019. gada ziņojumu Eiropas veselības kapitāla stāvokļa ziņojums. Ziņojumā tika noteikti galvenie nosacījumi, kas nepieciešami, lai izveidotu un uzturētu veselīgu dzīvi visiem. Ziņojumā valdības tika aicinātas rīkoties politiski, lai izpildītu šos piecus nosacījumus, kas ir:

• labas kvalitātes un pieejami veselības aprūpes pakalpojumi
• ienākumu drošība un sociālā aizsardzība
• pienācīgi dzīves apstākļi
• sociālais un cilvēkkapitāls
• pienācīga darba un nodarbinātības apstākļiem.

Ziņojums sniedza pierādījumus tam, ka šie apstākļi izraisa nevienlīdzību veselības jomā visās 53 reģiona dalībvalstīs, un izklāstīja risinājumus šīs nevienlīdzības mazināšanai. To pavadīja a ziņojums par gadījumu izpēti veiksmes stāsti, daudzsološa prakse un mācības.

PVO Panamerikas Veselības organizācija

PAHO neatkarīgā komisija par vienlīdzību un nevienlīdzību veselības jomā Amerikā pētīja galvenos veselības nevienlīdzības cēloņus Amerikā un novērtēja pieejamos faktorus, kas izraisa nevienlīdzību veselības jomā Amerikā. Komisija publicēja savu gala ziņojums satur 12 ieteikumus 2019. gadā.

2020. gadā PAHO novērtēja 32 valsts veselības plānus ziņot par to, vai un kā Amerikas valstis integrē veselības vienlīdzības sasniegumus veselības nozares stratēģiskajos darbības virzienos. Tas sniedz pārskatu par pieejām un sasniegumiem, ļaujot valstīm dalīties zināšanās par iespējām pievērsties vienlīdzībai veselības politikā. Tas arī veicinās turpmāku tendenču uzraudzību veselības vienlīdzības mērķu un pieeju integrēšanā politikā.

Plašāka informācija par PAHO darbu veselības vienlīdzības jomā ir pieejama šeit.

PVO Āfrikas reģionālais birojs (AFRO)

AFRO Sociālo un ekonomisko veselību noteicošo faktoru programma sniedz tehnisku atbalstu dalībvalstīm un PVO, lai samazinātu veselības vienlīdzības trūkumu, veicot pasākumus attiecībā uz veselību noteicošajiem faktoriem. Tās vietne piedāvā virkni dokumentētu valstu pieredzes par veselības sociālo noteicošo faktoru risināšanu, kā arī par virzību uz Riodežaneiro deklarāciju par vidi un veselību.  

Apvienoto Nāciju Bērnu fonds (UNICEF)

UNICEF sadarbojas ar valdībām un partneriem, tostarp pilsonisko sabiedrību, lai nodrošinātu lielāko daļu savu programmu. Tās darbs balstās uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem un attiecas gan uz veselību, gan veselību noteicošajiem faktoriem. Ir pieejams pilnīgs UNICEF darbību pārskats, lai sasniegtu IAM šeit.

UNICEF veselības stratēģija 2016. – 2030

Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana UNICEF veselības stratēģija 2016. – 2030 nosaka divus visaptverošus mērķus: novērst mātes, jaundzimušo un bērnu nāvi un veicināt visu bērnu veselību un attīstību. Lai sasniegtu šos mērķus, UNICEF izmanto šādas trīs pieejas:

• Nevienlīdzības novēršana veselības jomā
• Veselības sistēmu stiprināšana, tostarp sagatavotība ārkārtas situācijām, reaģēšana un izturība
• Integrētas, daudznozaru politikas un programmu veicināšana.

Vairāku rādītāju klasteru apsekojumi

Izmantojot UNICEF atbalstīto Vairāku rādītāju klasteru apsekojumi (MICS) valstis visā pasaulē periodiski apseko mājsaimniecības, lai gūtu ieskatu par galvenajiem bērnu un sieviešu labklājības rādītājiem. Aptauja palīdz valdībām identificēt tos, kuri ir visvairāk nelabvēlīgā situācijā un kuriem nepieciešama iejaukšanās. The UNICEF Innocenti pētniecības birojs apkopo ievērojamu daudzumu datu par veselību un bērnu un ģimeņu veselību noteicošajiem faktoriem visā pasaulē. Ir pieejami dati, žurnālu raksti un datu vizualizācijas šeit.  

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO)

OECD ir starptautiska organizācija, kas strādā, lai veidotu labāku politiku labākai dzīvei. Tās mērķis ir veidot politiku, kas veicina labklājību, vienlīdzību, iespējas un labklājību visiem.

Veselības jomā OECD palīdz valstīm sasniegt augstas veiktspējas veselības sistēmas. Tas tiek darīts, mērot veselības rezultātus un veselības sistēmas resursu izmantošanu, kā arī analizējot politikas, kas uzlabo veselības aprūpes pieejamību, efektivitāti un kvalitāti.

Papildus visaptverošu datu par veselību un plašākiem sociālajiem un ekonomiskajiem rādītājiem pieejamības nodrošināšanai ESAO divreiz gadā publicē ziņojumus par veselība un izglītība OECD reģionā.